Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš intervijā skaidro nozares reālo situāciju, banku sektora izaicinājumus un politiskos solījumus, kam jākļūst par realitāti.
Jautājums: Lai saprastu Latvijas reālo potenciālu Web3 un blokķēdes nozarē, svarīgi skatīties ne tikai uz ambīcijām, bet uz konkrētām nišām. Ja Jums šodien būtu jāliek likme uz vienu konkrētu segmentu, kurā Latvija spētu izcelties globālā mērogā – vai tie būtu jaunās paaudzes maksājumi, regulatīvie risinājumi (RegTech) vai kas cits?
R. Znotiņš: Es liktu uzsvaru uz reālo aktīvu tokenizāciju (RWA). Eiropas Savienībā šajā nišā šobrīd ir maz nopietnu konkurentu – pārsvarā tās ir Luksemburga un Lihtenšteina. Izveidojot labāko regulējumu tieši šajā segmentā, Latvija dabiski piesaistītu milzīgus investīciju apjomus. Tokenizācija spētu “iekustināt” ne tikai nekustamo īpašumu tirgu, bet arī pašlaik stagnējošo vietējo biržu. Tas pavērtu durvis plašākam investoru lokam – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstniekiem -, sniedzot iespēju investēt Latvijas aktīvos daudz efektīvāk un modernāk.
Jautājums: Pēdējos gados Web3 Latvijā ir ticis pāri “intereses un pilotprojektu” stadijai, kļūstot par oficiāli uzraudzītu nozari. Tomēr, kur šobrīd ir lielākā plaisa starp regulāciju “uz papīra” un realitāti praksē? Kas uzņēmumiem joprojām ir sarežģītākais, lai pilnībā monetizētu savus risinājumus un konkurētu globāli?
R. Znotiņš: Sarežģītākais izaicinājums ir izpildīt ārkārtīgi prasīgās ES regulatīvās normas, kas finanšu tehnoloģiju nozarē nereti ir stingrākas nekā citās Rietumu pasaules valstīs kā, piemēram, ASV vai Apvienotajā Karalistē. Salīdzinot, mēs redzam, ka tur licenšu izsniegšana notiek ātrāk, bet prasības, patiesībā, ir mazākas. Lai gan mēs tiecamies pēc drošības, realitāte ir skarba: kompānijām, kas izvēlas licencēties Eiropā, ir nepieciešami milzīgi resursi, compliance, jānolīgst daudz vairāk kvalificētu AML un KYC speciālistu, lai attīstītu uzņēmējdarbību šajā nozarē. Tas mūs padara mazāk konkurētspējīgus pret pārējo pasauli. Bet ir arī jāatzīmē, ka mēs, Eiropā, šajā jautājumā esam aizgājuši vistālāk.
Uzraudzība ir nepieciešama, taču jautājums ir vai mums tiešām jābūt stingrākiem par amerikāņiem? Ceru, ka ES regulatori un centrālās bankas sapratīs: mēs gribam attīstīt uzņēmējdarbības indeksu un piesaistīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. Attiecīgi, tas nozīmē, ka prasībām jābūt salāgojamām ar globālo tirgu diktētājiem, primāri, ASV.
Jautājums: Lai gan MiCA licences ieviešana ir sakārtojusi spēles noteikumus, praktiskā līmenī banku attieksme joprojām tiek minēta kā nozares “pudeles kakls”. Cik liela plaisa šobrīd pastāv starp regulatora (Latvijas Bankas) atvērto pozīciju un komercbanku reālo vēlmi atvērt kontus? Vai mēs vispār varam runāt par reģionālu konkurētspēju, ja vietējie Web3 uzņēmumi joprojām ir spiesti “barot” kaimiņvalstu ekonomikas, atverot kontus Lietuvā vai Polijā?
R. Znotiņš: Aina, reģionā, šobrīd ir ļoti kontrastējoša. Reģiona lielajām bankām (SEB, Swedbank u.c.) Baltijā trūkst intereses pat pētīt šo nozari, nemaz nerunājot par reālu investēšanu. Tas ir paradokss, jo, piemēram, SEB bankas grupa Eiropas mērogā ir daļa no deviņu lielbanku konsorcija, kas strādā pie stablecoin jeb stabilo kriptovalūtu risinājumiem. Diemžēl šeit, uz vietas, mēs redzam iesīkstējušu domāšanu.
Par laimi, mums ir progresīvi piemēri kā Magnetiq Bank un Industra. Šīs bankas aktīvi meklē inovatīvas nišas un veiksmīgi sadarbojas ar fintech un Web3 uzņēmumiem, sniedzot iespēju sava biznesa attīstībai. Tāpēc es teiktu – nav tik svarīgi, ko dara lielie spēlētāji, kuri nevēlas mainīties. Svarīgi ir tie reģionālie spēlētāji, kuri redz nākotni un aktīvi strādā ar mums, aktīvi sadarbojoties ar Latvijas Blokķēdes Attīstības asociāciju.
Mēs redzam ļoti skaidri tās bankas, kuras izrāda interesi par sadarbību ar mums un mūsu uzņēmējiem un tās, kuras neierodas uz Ziemeļeiropas lielāko nozares konferenci, atrodoties vien trīs minūšu brauciena attālumā no konferences vietas. Tā kā šī pieeja ir ļoti dažāda.
Jautājums: Digitālās infrastruktūras uzticamība ir būtisks faktors ārvalstu investoriem. Vai pēdējo gadu IT sistēmu problēmas Latvijā ietekmē ārvalstu uzņēmumu uzticību? Vai blokķēdes nozare šo uztver kā risku vai tieši kā iespēju (piemēram, decentralizētiem risinājumiem)?
R. Znotiņš: Vēsturiskie skandāli un necaurskatāmi IT iepirkumi ir bijuši diezgan apvīti ar tādiem pamatīgiem korupcijas skandāliem un neizpildītām prognozēm. Taču šeit es saskatu blokķēdes tehnoloģijas kā risinājumu. Izmantojot blokķēdi, mēs varētu padarīt valsts iepirkumus un visu pārvaldības sistēmu daudz caurskatāmu. Tas ļautu efektīvāk pārvaldīt valsts resursus un nodrošināt godīgu konkurenci, kas rezultētos labākās cenās un kvalitātē. Mēs kā asociācija ceram, ka līdz ar pārmaiņu ieviešanu Latvijas IT menedžamenta jautājumos ienāks arī domāšanas maiņa šajā jomā un asociācija ir gatava sniegt konsultācijas par to, kā blokķēdes tehnoloģiju izmantot, lai šos procesus valstī uzlabotu.
Jautājums: Jaunākie Nordic Crypto Adoption dati atklāj pārsteidzošu tendenci: Latvija ir izrāvusies vadībā sieviešu īpatsvara ziņā kriptovalūtu lietošanā, apsteidzot ne tikai kaimiņus Baltijā, bet arī Norvēģiju, Dāniju un Somiju. Kāds ir Jūsu skaidrojums šim fenomenam – vai tas liecina par specifiskiem finanšu paradumiem, vai arī kripto šeit ir kļuvis par pieejamāku investīciju rīku nekā citur?
R. Znotiņš: Jā, tiešām interesanti, ka Latvija ir līdervalstīs pēc sieviešu īpatsvara, kas ir iegādājušās kriptovalūtas. Lai gan zinātniska skaidrojuma šim mums vēl nav, mans skaidrojums meklējams Latvijas sabiedrības struktūrā. Mums ir viena no augstākajām sieviešu proporcijām vadošos amatos – gan uzņēmējdarbībā un politikā, gan valsts pārvaldē un centrālajā bankā. Mūsu valsts premjere ir sieviete.
Latvija ir viena no, tā jāsaka, līdzvērtīgākajām valstīm, kur visvairāk sievietes ieņem augstus amatus, līdz ar to viņām arī pašām ir diezgan lieli brīvie līdzekļi. Viņām ir brīvi līdzekļi, ko ieguldīt, un kriptovalūtas līdzās akcijām ir kļuvušas par dabisku izvēli investīciju portfeļa veidošanā. Tas būtu viens no galvenajiem skaidrojumiem, ko es virzītu.
Jautājums: Politiķu paustais atbalsts nozarei UN:BLOCK Europe 2026 konferencē radīja pozitīvu fonu, bet tagad ir laiks to pārvērst praktiskā rīcībpolitikā. Lai šis atbalsts un solījumi nepaliktu tikai konferenču zālēs – kuras būtu tās 2 vai 3 konkrētās iniciatīvas, kurām, Jūsuprāt, vēl šogad būtu jākļūst par realitāti, lai mēs varētu teikt, ka šis atbalsts ir patiess?
R. Znotiņš: Jā, politiķi UN:BLOCK konferencē solīja dažādas lietas nozares atbalstam un tās lietas bija ļoti konkrētas. Esmu izdalījis divas kritiskas jomas, kurās vērosim politiķu rīcību, kurām es ļoti aktīvi sekošu līdzi un aicinu arī visiem pārējiem sekot līdzi, ka tie tiek pildīti:
- RWA (tokenizācijas) regulējuma izstrāde: Politiķi ir solījuši to izstrādāt un ieviest, lai Latvija kļūtu par šīs jomas pionieri. To solīja daži politiķi jau līdz nākamajām vēlēšanām, citi solīja to pašu, ja tiks ievēlēti un nokļūs koalīcijā.
- Kapitāla pieauguma nodokļa samazināšana: Pašreizējā nodokļu sistēma bremzē iedzīvotāju turību. Ja cilvēks investē savu jau ar nodokļiem aplikto algu, nav taisnīgi prasīt vēl ceturto daļu no peļņas atpakaļ valstij. Solījumi par nodokļa samazināšanu līdz 10% vai pat pilnīgu atcelšanu ir būtiski, lai Latvija kļūtu par konkurētspējīgu vietu kapitāla uzkrāšanai. Līdz ar to, samazinot kapitāla pieauguma nodokli, lielai daļai Latvijas sabiedrības tas varētu palīdzēt kļūt turīgākiem ilgtermiņā.
Jautājums: Jūs bijāt tas, kurš iniciēja Latvijas Blokķēdes asociācijas restartu. Kā asociācija ir transformējusies šo dažu gadu laikā? Kādu Jūs redzat asociācijas galveno lomu šodien – vai Jūs sevi redzat kā “tulku” starp Web3 pasauli un valsts pārvaldi, vai tomēr kā praktisku dzinējspēku, kura ietekme mērāma piesaistītajās investīcijās un reāli strādājošos projektos? Būtu interesanti dzirdēt arī “cietos datus”: biedru skaitu un pārstāvēto nozaru daudzveidību.
R. Znotiņš: Blokķēdes asociācija tika dibināta 2017.gadā. Pievienojos asociācijai 2023.gadā. Kopš “restarta” 2023. gadā esam auguši vairāk nekā desmitkārtīgi – no piecām kompānijām līdz gandrīz 40 kompānijām. Sākām ar vietējām [kompānijām] un šobrīd jau mums ir ļoti daudz ārvalstu kompānijas, kas grib izplesties caur Latviju, starptautiski, visas Eiropas mērogā, nodrošināt pakalpojumus. Par to arī ir lielākais prieks, jo tā mūsu galvenā loma, kā es to šobrīd redzu, mēs esam tas vidutājs starp valsts iestādēm, Latviju kā tādu un šo nozari. Mēs uzrunājam aktīvi šīs kompānijas ārvalstīs, palīdzam attīstīties vietējām kompānijām. Mēs redzam ārvalstu kompānijas, tostarp, lielākie fintech no Polijas, no Turcijas un citām vietām, nāk uz Latviju. Viņiem Latvija ir nezināma – viņi prasa mums padomu, prasa izskaidrot dažādas likuma normas. Mēs pārstāvam viņus un mēģinam dabūt, lai viņi nobāzējas Latvijā, lai atver šeit ofisus, lai viņi šeit pieņem vietējos darbiniekus, lai viņi veic nodokļu nomaksu Latvijā. Tā ir tā galvenā mūsu misija.
Mēs gribam kļūt par ES līmeņa Web3 hub un pie tā arī šādā veidā strādājām. Protams, ne mazāk būtiski ir palīdzēt vietējām kompānijām, kuras grib attīstīties. Tātad, arī viņi kļūst par asociācijas biedriem, mēs palīdzam viņiem izprast visu un strauji augt.
Mēs kalpojam kā investīciju piesaistītāji Latvijas valstij, Latvijas ekonomikai. Bieži vien mēs saprotam šos nozares spēlētājus, mēs saprotam kā viņus uzrunāt dažādās Eiropas un arī ārpus Eiropas valstīs, ko citas valsts iestādes varbūt vēl tik labi nesaprot, nezinot visas nozares specifikas utt. Un arī, tostarp, mēs ieguldam mūsu biedru saziedotos līdzekļus, lai brauktu un uzrunātu šīs kompānijas, atvestu viņus uz Latviju. Pēc tam mums veidojas lieliska sadarbība ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru (LIAA) un Ekonomikas ministriju, lai tiešām viņus šeit piesaistītu un viņi šeit nobāzētos, tādējādi Latvijas ekonomika augtu, nodokļu ieņēmumi celtos un kvalificētam darba spēkam būtu augsti apmaksātas darba vietas.